6. Kustības trajektorijas izvēle

20. situācija. Vieglā automobiļa vadītājs tuvojas krustojumam ar galveno ceļu, kurā viņš nolēmis nogriezties pa kreisi. Redzot kreisajā pusē krustojumam tuvojošos kravas automobili un no labās puses tuvojošos autobusu, viņš nolemj nogriezties, nesamazinot ātrumu, lai pagūtu īstenot šo manevru, pirms abi šie transportlīdzekļi piebrauks krustojumam. Manevra beigu fāzē, vadītājs dzird skaņas signālu, ko dod autobusa vadītājs, prasot atbrīvot viņam ceļu. Vieglā automobiļa vadītājs strauji pagriež stūri pa kreisi, lai atbrīvotu autobusa kustības joslu, taču šo darbību rezultātā viņš izbrauc pretējā braukšanas virziena pusē, kurā notiek sadursme ar kravas automobili (klikšķis uz attēla).

Vadītājs pieļāva šādas kļūdas, pirmkārt, nepareizi novērtēja autobusa kustības ātrumu un attālumu līdz tam, otrkārt, pārāk strauji sagrieza stūri.

Kļūdu cēloņi saistīti ar nepietiekami attīstītām spējām un prasmēm noteikt citu transportlīdzekļu kustības ātrumu un attālumu līdz tiem; sliktu automobiļa vadīšanas tehniku.

Avārijas iespējamība šādas kļūdas rezultātā palielinās pie lieliem kustības ātrumiem un pie maziem krustojumu laukumiem.

21. situācija. Kravas automobiļa vadītājs, braucot par šauru divjoslu ceļu, ieraudzīja vieglo automobili, kas tuvojās no pretējā virziena, kurš pēkšņi izbrauc pretējā braukšanas virziena joslā. Lai izvairītos no frontālas sadursmes, vadītājs griež pa kreisi. Šai pat laikā vieglā automobiļa vadītājs atgriežas savā braukšanas virziena pusē, kurā notiek sadursme. Vieglā automobiļa izbraukšana pretējā braukšanas virziena pusē bija saistīta ar bojāta ceļa posma apbraukšanu (klikšķis uz attēla).

Kravas automobiļa vadītāja kļūda ir tā, ka viņš cenšoties izvairīties no frontālas sadursmes, izbrauca pretējā braukšanas virziena pusē. Par iemeslu šādai kļūdai ir nespēja prognozēt iespējamību, ka vieglais automobilis atgriezīsies savā braukšanas joslā. Pareizākais risinājums šādā situācijā būtu vispirms samazināt kustības ātrumu un tad iespējami vairāk pārvietoties pa labi.

Iespējamība nokļūt CSNg palielinās pie lieliem kustības ātrumiem un tad, ja vadītājs nedod brīdinājuma signālus ar gaismas virziena rādītājiem.

22. situācija. Vieglā automobiļa vadītājs, braucot pa kreiso braukšanas joslu, „noķer” autobusu. Signalizējot ar tālo gaismu pārslēgšanu, lai autobuss atbrīvo braukšanas joslu, vadītājs saprot, kā ātrāk to varēs apsteigt pa labo braukšanas joslu. Iebraucot labajā braukšanas joslā notiek sadursme ar autobusu, jo arī autobuss uzsāka pārkārtošanos uz šo joslu (klikšķis uz attēla).

Vadītāja kļūda ir nepareizas trajektorijas izvēle apsteidzot (pa labo pusi). Kļūdas iemesls ir vadītāja pieņēmums, ka autobuss neuzsāks pārkārtošanos.. Kļūdas iespējamība palielinās, ja autobusa vadītājs kavējas ar brīdinājuma signāla došanu ar labo gaismas virziena rādītāju.

Iespējamība iekļūt CSNg, pieļaujot šādu kļūdu, palielinās pie straujas apsteigšanas manevra izpildes; slidenas brauktuves; nomales neesamības ceļa labajā pusē.

This entry was posted in 3. Vadītāju kļūdas. Bookmark the permalink.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s