3. Ātruma izvēle

11. situācija. Vadītājs, pārvietojoties ar ātrumu 50km/h un to nesamazinot, sāk apbraukt sabiedriskā transporta pieturas vietā stāvošu autobusu. Pēkšņi vieglās automašīnas priekšā no autobusa priekšpuses parādās cilvēks. Vadītājs, cenšoties izvairīties no uzbraukšanas cilvēkam, izbrauc pretējā kustības joslā, kur notiek sadursme ar pretim braucošu transportlīdzekli (klikšķis uz attēla).

Vadītāja kļūda ir pārāk liela ātruma izvēle braucot garām pieturas vietā stāvošam sabiedriskam transportam. Liela ātruma izvēl neļauj vadītājam šādās situācijās novērst uzbraukšanu gājējam, neizbraucot pretējā braukšanas joslā. Ieteicamais ātrums varētu būt ap 20km/h. Turklāt, lai novērstu konflikta situācijas nepietiekamas redzamības apstākļos, var pamirkšķināt ar tālajām gaismām.

Vadītāju kļūdu cēloņi parasti ir saistīti ar to, ka nepietiekami tiek novērtēta gājēja parādīšanas varbūtība un savas vadītās automašīnas ātrums. Kļūdas iespējamība palielinās tad, ja vadītājs nepievērš pietiekamu uzmanību notiekošajam, kā arī intensīvas satiksmes apstākļos.

CSNg iespējamība, pieļaujot šādas kļūdas, palielinās, ja vada smagu kravas vai liela gabarīta automobili; ja līdz stāvošam transportlīdzeklim ir mazs intervāls; ja redzamību traucē slikti laika apstākļi vai netīrs priekšējais stikls; šaura brauktuve; slidena brauktuve; gājēja steiga.

12.situācija. Vieglās automašīnas vadītājs, braucot ar ātrumu 50km/h, tuvojas gājēju pārejai. Kreisajā pusē uz trotuāra stāv daži cilvēki. Pretim brauc automobilis, kura gabarīti aizsedz redzamību. Vieglā auto vadītājs, nesamazinot ātrumu, tuvojas gājēju pārejai. Pēkšņi no pretim braucošā auto aizmugures parādās gājējs, kurš strauji šķērso gājēju pāreju. Vieglā automobiļa vadītājs vairs nevar izvairīties no uzbraukšanas tam (klikšķis uz attēla).

Vadītāja kļūda — pārāk liela ātruma izvēle, tuvojoties apzīmētai gājēju pārejai, brīdī, kad tā redzamību aizšķērso pretim braucošs automobilis. Pieļautās kļūdas iemesls ir saistīts ar gājēja pēkšņās parādīšanās varbūtības nenovērtēšanu, vai arī ar novēlotu tā ieraudzīšanu.

Iespējamā varbūtība, no uzbraukšanas gājējam, palielinās, ja — brauktuves platums ir neliels; uz brauktuves ir lielgabarīta transportlīdzekļi, kas aizsedz redzamību. Kļūdas seku traģiskums palielinās, ja brauktuve ir slidena; ja brauktuve ir šaura.

13. situācija. Kravas automobiļa vadītājs, braucot pa galveno ceļu, gatavojas krustojumā nogriezties pa labi. Veicot šo manevru ar ātrumu 30km/h, viņš iebrauc pretējā braukšanas joslā, kur notiek sadursme ar vieglo automašīnu. Šādā situācijā iespējama arī uzbrukšana gājējam, kurš apstājies ceļa vidū, ļaujot kravas automobilim nogriezties (klikšķis uz attēla).

Kravas automobiļa vadītāja kļūda šajā situācijā — nepareiza ātruma izvēle manevra izpildei, kā rezultātā palielinājās pagrieziena rādiuss, un notika iebraukšana pretējā braukšanas joslā. Iemesls tam, manevra izpildes nosacījumu nenovērtēšana.

Pieļaujot šādas kļūdas, iespējamība iekļūt ceļu satiksmes negadījumā, palielinās, ja redzamība krustojumā ir ierobežota (to aizsedz ēkas, dzīvžogi, koki); mazs brauktuves platums, kurā jānogriežas; intensīva gājēju kustība pāri brauktuvei, kurā jānogriežas.

14. situācija. Vieglās automašīnas vadītājs pa brīvo labo malējo joslu tuvojas krustojumam brīdī, kad luksofora sarkano gaismu nomaina dzeltenā. Vairāki transportlīdzekļi stāv pie stop līnijas, gaidot, kad iedegsies zaļā gaisma. Vidus joslā stāvošais transportlīdzeklis aizsedz redzamību krustojumā (klikšķis uz attēla).

Vadītājs, nesamazinot kustības ātrumu, iebrauc krustojumā, brīdī, kas dzelteno gaismu nomaina zaļā, un sadurās ar automobili, kurš pabeidz krustojuma pārbraukšanu. Vēl šāda situācija var veidoties ar gājējiem, kuri pabeidz pāriet brauktuvi.

Vadītāja kļūda šajā piemērā ir tā, ka viņš krustojumam, kurā ir ierobežota redzamība, tuvojās ar pārāk lielu ātrumu, un apsteidza stāvošos transportlīdzekļus, kuri tikko uzsāk kustību pie atļaujošā zaļā signāla.

Kā iemeslu kļūdai var minēt to, ka vadītājs nepietiekami novērtēja citu transportlīdzekļu parādīšanās iespējamību brīdī, kas notika luksofora signāla maiņa no dzeltenā uz zaļo.

Iespējamība nokļūt CSNg, pieļaujot šādu kļūdu, palielinās, ja signāla maiņas laiks luksoforā ir salīdzinoši mazs; ja krustojums ir liels; ja ir intensīva satiksme.





This entry was posted in 3. Vadītāju kļūdas. Bookmark the permalink.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s