4. Bremzēšana

15. situācija. Vieglās automašīnas vadītājs, iebraucot ceļa līkumā, redz, ka priekšā braucošais autobuss uzsāk bremzēt un apstājas autobusu pieturvietā. Pirms autobusa apbraukšanas, vieglā automobiļa vadītājs izlemj samazināt braukšanas ātrumu, un strauji nospiež bremžu pedāli. Šīs darbības rezultātā vieglā automašīna sāk slīdēt, iekļūst pretējā braukšanas joslā, un apgāžas. Šāda situācija draud arī ar iespēju sadurties ar pretim braucošu transportlīdzekli, uzbraukšanu kādam nekustīgam šķērslim vai stāvošam transportlīdzeklim (klikšķis uz attēla).

Vadītāja kļūda dotajā piemērā ir tā, ka, izvēloties samazināt kustības ātrumu, viņš uzsāka eksternu bremzēšanu, kā rezultātā riteņi tika nobloķēti. Pie automašīnas sānslīdes šāds bremzēšanas veids ir visizplatītākais. Nokļūšanu CSNg var veicināt liela braukšanas ātruma izvēle, uzmanības novēršana no situācijas uz brauktuves, maza distance līdz priekšā braucošam transportlīdzeklim, nepareiza avārijas bremzēšanas prasme.

Iespējamību nokļūt CSNg šādas kļūdas rezultātā palielina salīdzinoši mazs ceļa līkuma rādiuss; slidena brauktuve; neatbilstošs riepu protektors; šaura brauktuve; intensīva satiksme.

16. situācija. Kravas automobilis ar piekabi pārvietojas lejup pa šauru ceļu. Tam pretim ar lielu ātrumu tuvojas vieglā automašīna. Kravas automobiļa vadītājs griež stūri pa labi un strauji bremzē ar bloķētiem riteņiem. Piekabe tiek sanesta pa kreisi, un notiek sadursme ar vieglo automobili. Vadītāja kļūda ir tā, ka bremzēšana notiek ar pilnībā nobloķētiem riteņiem. Kā CSNg iemeslu var minēt lielu kustības ātrumu (klikšķis uz attēla).

Cita veida satiksmes negadījumi konkrētā situācijā var būt automobiļa apgāšanās; sadursme ar brauktuves malā stāvošu transportlīdzekli.

Iespējamība nokļūt satiksmes negadījumā kļūdas rezultātā palielinās, ja brauktuve ir slidena; ja ir blīva transportlīdzekļu satiksme; ja ir liela bremžu sistēmas raksturojumu atšķirības; kā arī vadītāja nespēju izkļūt no automobiļa sānslīdes.

17. situācija. Kravas automobilis, braucot ar ātrumu 50 km/h aiz priekšā braucošā auto, tuvojas krustojumam. Luksofora signāls mainās no zaļā uz dzelteno. Kravas automobiļa vadītājs uzskata, ka vieglā automobiļa vadītājs neapstāsies pirms krustojuma un to pārbrauks pie dzeltenā luksofora signāla. Un tieši tāpēc kustības ātrums netiek samazināts. Taču vieglā auto vadītājs tieši pirms krustojuma bremzē. Kravas automobiļa vadītājs bremzē ar bloķētiem riteņiem, kā rezultātā sākas automobiļa sānslīde. Tas izslīd blakus joslā, kur notiek sadursme ar tur esošu transportlīdzekli (klikšķis uz attēla).

Kravas automobiļa vadītājs pieļāva šādas kļūdas — nesamazināja braukšanas ātrumu, tuvojoties krustojumam; izvēlējās ļoti mazu distanci līdz priekšā braucošam transportlīdzeklim; izmantoja eksterno bremzēšanu ar pilnīgu riteņu bloķēšanos.

This entry was posted in 3. Vadītāju kļūdas. Bookmark the permalink.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s