2. Komunikācijas kļūdas

8. situācija. Vieglā automobiļa vadītājs, pēc apstāšanās ceļa labajā pusē, uzsāk kustību. Nebrīdinot citus ar kreiso gaismas virziena rādītāju, vadītājs strauji pagriež stūri pa kreisi, lai apbrauktu priekšā stāvošo kravas automobili. Šī manevra laikā viņš pat aizmirst pārliecināties par drošību automobiļa aizmugurē un kreisajā pusē. Tā rezultātā notiek sadursme ar citu automobili, kura vadītājs pamanīja šo manevru tikai tad, kad tas jau bija gandrīz izbraucis viņa braukšanas joslā (klikšķis uz attēla).

Vadītāja kļūda šeit ir tā, ka viņš uzsākot kustību nepārliecinājās par situācijas drošību automašīnas kreisajā pusē un tās aizmugurē, un neieslēdza kreiso gaismas virziena rādītāju. Negadījuma veicinošs faktors ir arī tas, ka pārkārtošanās uz kreiso braukšanas joslu bija negaidīta citiem satiksmes dalībniekiem, kā arī tas, ka kustība tika uzsākta ar lielu paātrinājumu.

Kļūdu iespējamība palielinās šādus manevrus izpildot steigā vai pārmērīgā nogurumā, vai arī tādu blakus objektu klātbūtnē, kuri novērš vadītāja uzmanību. Piemēram, priekšā stāvoši transportlīdzekļi, pārlieku mazs intervāls manevram, aizmugurē stāvošs lielgabarīta transportlīdzeklis vai autobuss.

9. situācija. Kravas automobiļa vadītājs iecerējis veikt kreiso pagriezienu, iegriežoties šaurā šķērsieliņā. Tā kā brauktuves platums pietiekoši mazs, tad vadītājs izlemj šo manevru veikt no labā malējā stāvokļa, un, ieslēdzot labo gaismas virziena rādītāju, viņš ieņem stāvokli vairāk pa labi, un apstājas. Steigšus paskatījies kreisajā atpakaļskata spogulī, un, neredzot vieglo automobili, kurš diemžēl tieši tajā brīdī atrodas „aklajā zonā”, vadītājs uzsāk kreiso manevru, aizmirsdams izslēgt labo gaismas virziena rādītāju. Vieglā automobiļa vadītājs, domādams, ka kravas auto apstājas, uzsāk tā apbraukšanu. Šai brīdī notiek sadursme (klikšķis uz attēla).

Kravas automobiļa vadītājs pieļāva vairākas būtiskas kļūdas — aizmirsa izslēgt labo gaismas virziena rādītāju, ar ko maldināja vieglā auto vadītāju; savlaicīgi neieslēdza kreiso gaismas virziena rādītāju; nepietiekami kontrolēja situāciju automobiļa aizmugurē.

Kļūdu iespējamība palielinās slikti zinot vajadzīgo maršrutu; pie nepareizi noregulētiem sānu atpakaļskata spoguļiem; pie sliktas pārredzamības; pie palielinātas sarežģītības pagrieziena veikšanas, ņemot vērā ierobežotu vietu un kravas automobiļa gabarītus. Iespējamība izraisīt CSNg palielinās, ja manevra veikšana tiek uzsākta strauji.

10. situācija. Kravas automobiļa vadītājs, gatavodamies ieņemt kreiso malējo joslu, paskatījās sānu atpakaļskata spogulī, ieslēdz kreiso gaismas virziena rādītāju un momentā uzsāka pārkārtošanos, kā rezultātā notiek sadursme ar vieglo automobili, kurš jau atradās šajā joslā(klikšķis uz attēla).

Kravas automobiļa vadītājs pieļāva šādas kļūdas:
1. nenovērtēja vieglā auto kustības ātrumu un attālumu līdz tam;
2. vēlu deva brīdinājuma signālu ar gaismas virziena rādītāju, kas savukārt bija par iemeslu tam, lai vieglā automobiļa vadītājs savlaicīgi spētu reaģēt un pareizi rīkoties;
3. vienlaicīgi var atzīmēt arī to, ka kravas auto vadītājs ļoti radikāli mainīja savu braukšanas virzienu.

Kļūdu varbūtība palielinās līdz ar satiksmes intensitāti, pie zemām automobiļu dinamiskām īpašībām, pie salīdzinoši lieliem kustības ātrumiem, kā arī sliktas un nepietiekamas redzamības apstākļos. Satiksmes negadījuma iespējamība palielinās pie lielas bremzēšanas efektivitātes atšķirībām, kravu lieliem gabarītiem un uz slidenas brauktuves.


This entry was posted in 3. Vadītāju kļūdas. Bookmark the permalink.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s