1. Novērošanas kļūdas

1. situācija. Sarkanā automobiļa vadītājs tuvojas krustojumam ar galveno ceļu, kurā viņam jānogriežas pa labi. Viņš redz, ka priekšā braucošā automobiļa vadītājs ir ieslēdzis labā gaismas virziena rādītāju, un apstājas, lai dotu ceļu pa galveno ceļu braucošiem transportlīdzekļiem. Kad transporta kustībā radies intervāls, šis vadītājs uzsāk kustību. Arī sarkanā automobiļa vienlaikus ar viņu uzsāk kustību, uzmanību akcentējot uz transporta kustību pa galveno ceļu. Bet notiek sadursme ar priekšā negaidīti apturēto automobili (klikšķis uz attēla).

Sarkanā automobiļa vadītāja kļūda ir tā, ka viņš pārstāja sekot priekšā braucošā automobiļa kustībai, un nepamanīja, ka tas negaidīti apstājies. Vērtējot, vai viņam pietiks laika veikt iecerēto manevru, izbraucot uz galvenā ceļa, vadītājs aizmirsa par priekšā braucošo automobili, pieņemot, ka, ja jau tas uzsāka kustību, tad to arī turpinās.

Priekšā braucošā automobiļa apturēšanas iemesli var būt vairāki: noslāpa dzinējs, vadītājs izlēma pagaidīt izdevīgāku momentu izbraukšanai, radās citi šķēršļi manevra izpildei.

Iespējamība pieļaut šādu kļūdu palielinās ja ir: intensīva satiksme pa galveno ceļu, ja ir daudz automobiļu, kuri gaida izbraukšanu uz galvenā ceļa, kā arī krēslas vai vāja apgaismojuma situācijās. Un, protams, ja brauktuve ir slidena, tad šāda iespējamība palielinās daudzkārt.

2. situācija. Sarkanā automobiļa vadītājs uzsākot apbraukt pieturā stāvošo autobusu, negaidīti tiešā automobiļa tuvumā ieraudzīja pāri ceļam skrienošu gājēju. Lai izvairītos no uzbraukšanas gājējam un izvairītos no sadursmes ar pretimbraucošo automobili, sarkanā automobiļa vadītājs uzsāka bremzēšanu, vienlaikus sagriežot stūri pa labi. Taču notika sadursme ar autobusu, par kuru viņš šai bīstamajā situācijā bija jau pavisam aizmirsis (klikšķis uz attēla).

Vadītāja kļūda ir tā, ka viņš laikus neredzēja gājēju, kurš sāka šķērsot ceļu, nesamazināja ātrumu un nesāka savlaicīgi bremzēt. Par iemeslu vēlai gājēja ieraudzīšanai jāmin tas, ka vadītājs nekontrolēja visu situāciju uz ceļa pirms automobiļa, ieskaitot ceļa kreiso pusi, kurā bija sakoncentrējušies vairāki cilvēki, kuri nepārprotami vēlējās tikt pāri ielai uz pieturā apturēto autobusu. Vadītājs bija koncentrējis savu uzmanību tikai uz transportlīdzekļiem un brauktuves.

Iespējamība kļūdīties šādā situācijā palielinās tad, ja gājējiem, kuri ir vienā ceļa pusē, ir redzams “mērķis” ceļa otrā pusē (trolejbusa pietura, lielveikals, utt).

3. situācija. Zilā automobiļa vadītājs, kurš ārpus apdzīvotas vietas brauc ar ātrumu 90 km/h, uzsāk apdzīšanas manevru.

Pretimbraucošais lielgabarīta automobilis nedaudz “paņem” pa labi tuvāk apmalei un samazina ātrumu, lai vieglajam automobilim būtu vieglāk izdarīt uzsākto manevru. Sarkanā automobiļa vadītājs, redzot, ka priekšā braucošais lielgabarīta transportlīdzeklis samazina ātrumu un pavirzās vairāk pa labi, uzsāk tā apdzīšanu, neredzot zilo automobili. Rezultātā notiek sadursme starp abām vieglajām automašīnām (klikšķis uz attēla).

Abu vieglo automobiļu vadītāju kļūda ir tā, ka viņi ar nokavēšanos ieraudzīja viens otru. Tieši šī kļūda – satiksmes situācijas kontrole tikai tiešā automobiļa tuvumā – ir raksturīga jaunajiem vadītājiem.

Satiksmes situācijas kontroles trūkums pietiekošā attālumā automobiļa kustības virzienā, noved pie tā, ka radušais šķērslis uz ceļa tiek pārāk vēlu ieraudzīts.

4. situācija. Vieglā automobiļa vadītājs uzsāk apgriešanās manevru kustībai pretējā virzienā netālu no sabiedriskā transporta pieturvietā stāvošā autobusa. Pārliecinoties par drošību, ar skatienu kreisajā atpakaļskata spogulī, viņš neredzēja no aizmugures tuvojošos vieglo automobili. Tas tāpēc, ka aizmugurē stāvošais autobuss liela mērā mazināja pārredzamību. Apgriežoties vadītājs savu uzmanību akcentēja uz pretējā virziena pusē braucošo smago automobili. No autobusa aizmugures izbraucošais vieglais automobilis sadurās ar automobili, kurš veic apgriešanās manevru (klikšķis uz attēla).

Vadītāja kļūda šoreiz ir tā, ka viņš atkārtoti nepārliecinājās par drošību iespējamās bīstamības rašanās virzienā, tas ir automobiļa aizmugurē. Kā arī tā, ka visa uzmanība tika vērsta vienīgi uz citiem satiksmes objektiem.

Iespējamība kļūdīties šādā situācijā – jo mazāks attālums starp automobili, kurš veic apgriešanās manevru un stāvošo autobusu, jo iespējamība kļūdīties lielāka. Kļūdas iespējamība palielinās arī pie lielas satiksmes intensitātes pretējā braukšanas virziena pusē., un pie maza brauktuves platuma, kā arī no automobiļa gabarītiem. Lai laikus pamanītu bīstamību ir pilnībā jāredz visa situācija uz ceļa un blakus tam, nepārtraukti akcentējot uzmanību gan vienā, gan otrā virzienā.

5. situācija. Vieglā automobiļa vadītājs grib mainīt braukšanas joslu, lai nogrieztos pa kreisi krustojumā. Paskatījies kreisajā atpakaļskata spogulī un vienlaicīgi ieslēdzis kreiso gaismas virziena rādītāju, viņš sāk pārkārtoties uz blakus esošo kreiso braukšanas joslu, kur notiek sadursme ar tajā pat virzienā braucošu automobili (klikšķis uz attēla).

Vadītāja kļūda ir tā, ka viņš pietiekoši nepārliecinājās par drošību pirms ieslēdza kreiso gaismas virziena rādītāju, neņemot vērā notiekošo “aklajā zonā”.

Iespējamība kļūdīties palielinās šādos gadījumos: 1) ja nepareizi noregulēts kreisais atpakaļskata spogulis vai netīri automobiļa stikli, 2) pārliecībā, ka, ieslēdzot kreiso gaismas virziena rādītāju, automobilis, kurš brauc aizmugurē dos ceļu, 3) ja atlikušās vietas un laika deficīts ir pārāk mazs, lai pārkārtotos, 4) ja vājas maršruta pārzināšanas, 5) ja liela satiksmes intensitātes.

6. situācija. Ārpus apdzīvotas vietas, vadītājs apturējis autobusu sabiedriskā transporta pieturvietā , lai pasažieri varētu iekāpt autobusā. Autobusa vadītājs, paralēli izsniedzot biļetes pasažieriem, ir ieslēdzis kreisā gaismas virziena rādītāju, un nepārliecinājies par drošību, uzsācis izbraukšanu no pieturvietas (klikšķis uz attēla).

Izbraukšanas rezultātā notiek sadursme ar vieglo automobili, kurš atrodas braukšanas joslā.

.

.

7. situācija. Smagā automobiļa vadītājs tuvojas krustojumam, kurā  iecerējis nogriezties pa labi. Ieslēdzis labo gaismas virzienrādītāju, viņš apstājas, gaidot zaļo luksofora signālu. Labajā pusē viņš atstāj pietiekoši vietas, lai veicot manevru, neuzbrauktu uz trotuāra. Pie atļautā luksofora signāla, uzsākot kustību, notiek sadursme ar motociklistu, kurš arī ir uzsācis kustību (klikšķis uz attēla).

Smagā automobiļa vadītāja kļūda ir tā, ka netiek kontrolēta situācija automobiļa labajā pusē. Motociklists ir nokļuvis smagā automobiļa “aklajā zonā”.

Kļūdas iespējamība palielinās:

1) ja labais manevrs tiek veikts bez apstāšanās,

2) ja sānu attālums starp smago automobili un brauktuves malu ir nesamērīgi liels.




This entry was posted in 3. Vadītāju kļūdas. Bookmark the permalink.

One Response to 1. Novērošanas kļūdas

  1. Zizuu saka:

    Jā, tas noteikti tā ir, jāpārliecinās vairākkārtīgi. Ir bijis, ka aklajā zonā atrodas vēl kāds auto.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s