5. Kustības ātrums un distance

Šķēršļa apbraukšana, izbraucot blakus joslā.

Zilā automobiļa vadītājs vada savu auto pa labo braukšanas joslu ar nelielu ātrumu. Visu uzmanību koncentrējis brauktuves malā apturētā džipa virzienā, viņš nepamana sarkano auto, kurš strauji tuvojās pa kreiso joslu. Pietuvojies džipam ļoti tuvu, vadītājs sagriež stūri pa kreisi un strauji pārkārtojas uz kreiso joslu.

Sarkanā automobiļa vadītājs redzēja, kā pa blakus joslu braucošais auto tuvojas džipam, bet uz to nekādi nereaģēja. Viņš pat nesāka samazināt kustības ātrumu, cerēdams, ka zilā automobiļa vadītājs dos viņam ceļu. Kad zilais automobilis jau atradās sarkanā automobiļa ceļā, bremzēt jau bija par vēlu.

Šķēršļa apbraukšana ir jāuzsāk savlaicīgi un pietiekošā attālumā no tā. Šādi rīkojoties atliek laiks situācijas pareizai izvērtēšanai un vienmērīgai pārkārtošanās iespējai.

Ja vadītājs, pirms šķēršļa apbraukšanas, nav spējīgs vienlaicīgi kontrolēt situāciju automobiļa priekšā, aizmugurē un blakus, tad viņam ir pakāpeniski jāsamazina kustības ātrums un jāapstājas pietiekošā attālumā no šķēršļa.

Atsākt kustību un apbraukt šķērsli drīkst tikai tad, kad viņš ir pārliecinājies par to, ka blakus josla ir brīva.

Izbraukšana krustojumā ar lielu ātrumu (pie zaļa luksofora signāla).

Zilā automobiļa vadītājs lielā ātrumā tuvojas regulējamam krustojumam. Luksoforā nepārprotami bija redzams zaļais signāls, kurš dega jau dažas sekundes, tāpēc vadītājs nolēma krustojumu pārbraukt nesamazinot kustības ātrumu.

Mirklī, kad zilā automobiļa vadītājs izbrauc krustojumā, viņam negaidīti ceļu aizšķērso no kreisās puses pa šķērsojamo brauktuvi tuvojošais operatīvais transportlīdzeklis ar ieslēgtu zilo mirgojošo gaismas un skaņas signālu.

Ņemot vērā to, ka zilā automobiļa kustības ātrums bija liels, un operatīvā transportlīdzekļa parādīšanās negaidīta, viņš pat nepaguva nospiest bremžu pedāli, un jau pēc mirkļa notika sadursme.

Ņemot vērā to, ka zilā automobiļa kustības ātrums bija liels, un operatīvā transportlīdzekļa parādīšanās negaidīta, viņš pat nepaguva nospiest bremžu pedāli, un jau pēc mirkļa notika sadursme.

Pirms izbraukt krustojumā, ja luksoforā tikai pirmās sekundes deg zaļais signāls, nedaudz tomēr jāsamazina kustības ātrums un jāpārliecinās par to, vai pa šķērsojamo brauktuvi „nelido” kāds „īpašais”, kurš krustojumu šķērso pie sarkanās gaismas.

Nogriešanās krustojumā pa kreisi lielā ātrumā pāri tramvaja sliedēm.

Krustojumā, kurā zilā automobiļa vadītājam vajadzēja nogriezties pa kreisi, jau dega zaļais luksofora signāls. Baidoties, ka šo manevru viņš var nepagūt izdarīt vēl pie šī zaļa signāla, vadītājs palielina kustības ātrumu, un „izlido” krustojumā.

Lielais kustības ātrums un straujā stūres pagriešana noveda pie tā, ka automobilis sāka slīdēt, un uz tramvaja sliedēm tā iz slīdēja jau sāniski. Taču slīdēt tai nenācās ilgi. Labie riteņi sānslīdē atdūrās pret lielu pretestību (tramvaja sliežu paaugstinājums), kā rezultātā automobilis apgāzās.

Vadītājam savās domās un darbībās vajadzētu izslēgt tādas darbības, kuras rada satraukumu un steigu, kā piemēram — „pagūšu”, „paspēšu”, „izšmaukšu”, uct.

Labāk domāt šādi: „Šķiet, ka nepagūšu. Nu, nekas, nāksies pastāvēt sekundes trīsdesmit, nav jau liela bēda. Katrā ziņā nesteigšos. Bet, ja situācija būs labvēlīga, tad vismaz pārbraukšu bez steigas.”

Tuvojoties krustojumam, kurā kustība ir paredzēta arī tramvajiem, vienmēr jābūt gataviem samazināt kustības ātrumu, tāpēc, ka kustība pa tramvaja sliedēm vienmēr atšķiras no kustības pa asfaltu, un vienmēr uz slikto pusi.

Kustība ar lielu ātrumu un mazas savstarpējās distances.

Saglabājot mazu distanci līdz priekšā braucošam transportlīdzeklim, zilā automobiļa vadītājs ar lielu kustības ātrumu turpina traukties pa ceļu ārpus apdzīvotas vietas.

Pēkšņi priekšā braucošais transportlīdzeklis izbrauc pretējā kustības joslā, un zilā auto vadītājam paveras šāds skats — viņa braukšanas joslā ar paceltu dzinēja pārsegu stāv sarkans automobilis.

Ņemot vērā to, ka zilā automobiļa kustības ātrums bija ļoti liels, viņš vairs nepaguva ne apturēt savu auto, ne arī to apbraukt tik mazā attālumā.

Izvēloties braukšanas distanci ir jāņem vērā kustības ātrums, brauktuves platums, automobiļa tehniskais stāvoklis un noslogotība, kā arī faktori, kuri var iespaidot bremzēšanas ceļa garumu katrā konkrētā situācijā.

Automašīnu, kura pēkšņi sabojājusies, nepieciešams nostumt uz nomales, vai, vēl labāk, vispār nost no ceļa. Bet, ja tas nav iespējams, tad jāņem vērā CSN 17. nodaļas attiecīgais punkts un jāizliek avārijas zīme.

This entry was posted in 2. Video pamācības. Bookmark the permalink.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s